Tukšs kā riepa

Nu ko. DJB un SSA devušies prom. Nedaudz par to kā tas notika.

Šorīt cēlos nedaudz pirms 4iem, savācu Ozo pāri un devāmies uz picēriju. Tur satikāmies ar DJB un kompāniju, iekodām atvadu picas šķēli. Parunājām. Nedaudz par to, kas bijis, nedaudz par to, kas būs. Kā būs. Pica bija varen garšīga, bet šķita, ka kāds kamols kaklā stājis. Tad nu bija laiks doties tālāk, tā ka DJB devās vēl uz mājām pēc koferiem, bet mēs devāmies pēc AM, kura arī bija nolēmusi pievienoties. Aizbraucām, zvanījām, gaidījām – bet nekā. Tā nu viņa palika mājās. Lai nu kā, mēs tad devāmies uz lidostu, kur satikām ne vien jau iepriekš redzētos personāžus, bet arī SSA ar ģimeni. Daži atvadu vārdi, pāris bildes, DJB jau mīņājas nepacietībā, un prom viņi devās.

Saprotams, viņiem tas ir jauns, kopīgs un cerams lielisks piedzīvojums. Tikai mums, palicējiem, šķiet ka kaut kā trūkst. Tāds kā tukšums paliek. Kad bijām atvadījušies, vedu Ozo pāri uz mājām. Labi vismaz, ka viņi bija līdzi. Savādāk pēc atvadām no SSA un DJB, vienam pašam braukt mājās būtu bijis šausmīgi. Tad nu izlaidu pāri un devos uz mājām. Necik tālu netiku, kad sāka šķist, ka vadībai kaut kas nav tā. Piestāju malā, ieslēdzu avārijas gaismas, eju skatīties. Tā jau domāju – riepa caura.

Tā nu es tur stāvu viens pats. Ielas malā, kura ir kā izmirusi, debesīs vēl tumša nakts. Pūš negants vējš un man ir tukša riepa gluži tāpat kā sajūta iekšā.

“I stand alone. Inside. I stand alone”

Nomainīju riepu, ieslēdzu radio un turpināju ceļu mājup. Kad ierados mājās, dāņu pāris jau kādu laiku bija gaisā. Savukārt es devos pie miera. Pirms tam gan mani vēl gluži vai ķēra zibens, man “aizgāja”, ka nu viņi ir prom. Vairs nebūs tāda DnD, nebūs Wii maču vai zombiju slaktēšanu. Nebūs vairs gājienu pēc tabaciņas. Un tomēr, lai viņiem viss izdodas. Kā arī

“Lai vienmēr būtu vēlme un iespēja atgriezties.”

Bet nav jau viss tik slikti. Galu galā riepu man jau sataisīja. 😀 Un ir jau vēl arī Latvijā palikuši daži no vistuvākajiem. + Vienmēr jau var uztaisīt tripu un aizbraukt ciemos 🙂 Vienkārši uzdevums mājās palicējiem ir turēties kopā vēl vairāk.

Ā, un šodien (man tas bija rīts) izejot laukā ārā skaisti sniga. Lielām, baltām sniegpārslām. Lai gan pēdējā laikā ir diezgan pavasarīga sajūta, tomēr tas laikam ziemai tikai tāds atslābuma moments. Labs ir, šodienai tas arī viss. Lai veicas!

Advertisements

6 thoughts on “Tukšs kā riepa

  1. -Tieši tāpēc man labāk patīk nevienam neko konkrētu neteikt, vai arī atbildēt izvairīgi (par braukšanu prom).
    -Nekas, D&D sabīdīsim. 🙂
    -“Vienkārši uzdevums mājās palicējiem ir turēties kopā vēl vairāk” – ļoti precīzs formulējums.
    -Un par AM galīgi nebrīnos. 😀
    P.S. Kaut kad marta otrajā pusē gan jau paciemošos. 🙂

  2. Atpakaļ ziņojums: Optimisms | Pētera blociņš

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s