Nemainīgi mainīga pasaule

Hej! Zinu, ka šeit sen nav bijušas nekādas ziņas un par to ir drusku žēl, bet es vienkārši dzīvoju laika trūkumā, tāpēc tā nu ir sanācis.

Šovakar gan beidzot esmu nolēmis uzskricelēt vismaz dažas pārdomu rindiņas. Tas nebūs nekas konkrēts un tas nebūs nekas organizēts. Drīzāk tāds kā brainstorms par konkrētu tēmu. Un šī tēma ir “Vairākas spēles vienā pasaulē”. Nezinu, cik ierasts vai neierasts ir variants, kad viens un tas pats DM rada vairākas kampaņas vienā pasaulē, bet man šī doma patīk. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, man patīk globāla vēsture par spēles pasauli, ko var radīt un papildināt. Otrkārt, man patīk laika gaitā (spēles laika gaitā) papildināt un detalizēt pasauli pievienojot un stāstot par jaunām vietām, kuras spēlētāji apmeklē pirmo reizi. Treškārt, esmu sentimentāls un man nepatīk šķirties no tā, ko esmu izfunktierējis, izdomājis un pārdomājis krustu šķērsu laika gaitā. Tātad tie ir daži no iemesliem, kāpēc man personīgi patīk turēties pie vienas pasaulītes, ko esmu radījis.

Man liekas, ka lietojot vienu pasauli ir trīs varianti, kā to var izspēlēt sākot ar otro reizi. Man šķiet, ka otrā vai kampaņa nr. X, kur X > 1 var būt vai nu pirms pirmās kampaņas (spēles pasaules vēsturē) vai nu pēc pirmās kampaņas vai paralēli, bet nesaistīti ar to. Varbūt arī saistīti. Par plusiem un mīnusiem tur varētu izvērsties gari un plaši, bet to es šoreiz nedarīšu. Gribu vien norādīt, ka lai arī izmantojot vienu un to pašu pasauli ir iespējams sasaistīt notikumus, leģendas un spēles folkloru, tomēr jāatcerās, ka tas spēli var arī pamatīgi iegrožot, jo viss, kas tiek radīts un izdomāts ir jāsasaista ar to, kas ir bijis vai to, kas vēl tikai būs.

Labs ir, tas šoreiz arī viss. Lai Tev, manu dārgo lasītāj nebūtu skumji, vientuļi vai tumsā bailīgi, dodu Tev šo pūķi! Lai Tev veicas!

Stilīgs pūķis

Advertisements

D&D entuziasti, atsaucieties!

Ir radusies doma vākt kopā domubiedrus no Latvijas, kas spēlē D&D un meklē citus līdzīgi domājošos, tāpēc laipni aicinu pievienoties sociālā tīkla sejasgrāmata grupai “D&D Latvija”. Būtu vieglāk atrast spēļu partnerus un iespējams pat jaunus draugus =)

Pieredzes aprēķināšana

Raksts, ko uzrakstīju jau sen, bet nebija īsti laika to nopublicēt šeit.

Sākšu ar to, ka man nepatīk veids, kāda tiek aprēķināta pieredze D&D 4.izlaidumā.  Salīdzinot ar 3.izlaidumu man šis process šķiet krietnivien gausāks, lai neteiktu pat pārlieku gauss. Priekš vienreizējām sesijām, kad līmeņa pieaugums nav gaidāms, tas vēl ir pieņemami. Bet ja tā ir ilgtermiņa kampaņa , tad, manuprāt process ir pārlieku lēns. Tā problēma, ko es cenšos izcelt, slēpjas apstāklī, ka pieredzes punkti par konkrētu briesmoni ir noteikti viņa līmenī. Piemēram, briesmonim X ir 7.līmenis un par briesmoņa uzvarēšanu pienākas 600 pieredzes punkti. Šķiet samērā labs skaitlis, bet jāatcerās, ka optimālā spēlē ir 4 spēlētāji. Līdz ar to šis skaitlis ir jādala ar 4. Tad nu katram spēlētājam pienākas tikai 150 pieredzes punkti. Lai būtu vieglāk uztvert, varu pateikt, ka 2.līmeņa sasniegšanai nepieciešami 1000 pieredzes punkti. Tātad, 4 pirmā līmeņa spēlētājiem vajadzētu nokaut vismaz septiņus 7.līmeņa briesmoņus, lai attīstītu savus varoņus uz 2.līmeni.

Tomēr te ir vēl divi sarežģījumi. Pirmais, pretinieki ar tik bagātīgu XP (pieredzes punktiem) gadās reti un otrkārt, ir maz ticams, ka pirmā līmeņa varoņi spētu pieveikt 7.līmeņa pretinieku. Bet ja nu gadījumā viņiem tas izdotots, tad ,manuprāt, tikai 150 pieredzes punkti katram būtu krietni par maz. Šī ir problēma ar kuru saskāros veidojot pirmās divas sesijas 4.izlaiduma kampaņai. Izdomāju, ka šo problēmu varētu risināt visiem monstriem paaugstinot pieredzes punktu daudzumu par konkrētu skaitu. Piemēram, pakalpiņiem (minions) 25 xp vietā dodot 125. Tomēr šāda pieeja nederēja, jo tad briesmoņi ar augstāku xp kļūtu mazvērtīgāki. Turklāt šāds risinājums neņem vērā spēlētāju un monstru līmeņu attiecību.

Rezultātā es nonācu pie formulas, kas ņem vērā spēlētāju līmeni, pretinieku līmeni un palielina iegūstamo pieredzes daudzumu. Šī ir mana formula pieredzes aprēķināšanai un es atzīstu, ka tā ir samērā dāsna. Kaut vai tāpēc, ka monstriem no mazākiem līmeņiem xp daudzums netiek samazināts.

FormulaGLVL – Grupas vidējais līmenis.
MLVL – Monstra līmenis.

Tad summējot, kāpēc es mainīju šo pieredzes punktu iegūšanas mehānismu:

  1. Lai spēlētāji ātrāk varētu attīstīt savus varoņus un nezaudētu interesi par tiem;
  2. Lai uzvarot spēcīgāku (augstāka līmeņa) pretinieku, spēlētāji arī attiecīgi saņemtu lielāku atalgojumu;
  3. Lai es varētu sviest pretī aizvien jaunus un stiprākus pretiniekus un spēle nekļūtu vienmuļa.

Protams, šeit varētu iebilst, ka spēlētājiem ir jāpierod pie saviem varoņiem un viņu spējām, bet, ja 2 vai 3 sesijas ir jāpavada bez izaugsmes un tikai ar kādiem 4-5 īpašajiem uzbrukumiem, tad, manuprāt, nav tik interesanti. Es pieturos pie ideoloģijas, ka spēlējot kampaņu, dažas pirmās sesijas ir jānotiek attīstībai ar katru spēles reizi. Tālāk, līmeņiem augot, arī izaugsmes ātrums samazinās, kas nozīmē, ka lai gan ir vairāk īpašo uzbrukumu vai prasmju, laiks viņas visas apgūt – pieaug.

Noslēgumā daži atgādinājumi par pieredzes dalīšanas labo praksi:

  1. Pieredze jāsaņem visiem līdzīgi, kas ir piedalījušies cīņā vai pārbaudījumā;
  2. Pieredzes punkti jādod arī par uzdevumu izpildi un slazdu neitralizēšanu;
  3. Ir jādod individuāli bonusa punkti par spēlētāju izdomu sarežģītās situācijās;
  4. Gadījumos, kad pietrūkst dažu pieredzes punktu līdz nākamajam līmenim, DM’am ir tiesības spēlētājam dot kādus bonusa punktus, lai uz nākamo sesiju jaunais līmenis būtu sasniegts. (piemēram, ja vajag 1000 punktus, bet ir 995).

Tā lūk! Ceru, ka kādam mani pieraksti un pārdomas noderēs. Lai jumskrīt 20…

Ak šie nepabeigtie ceļojumi

Šodien novadīju vēl vienu D&D single-session ar četriem spēlētājiem. Man pašam patika tīri labi. Nu tā – visā visumā, bet jāatzīst, ka man laikam vajadzēja piestrādāt pie divām lietām: izsmalcinātākiem slazdiem katakombās un precīzāku / detalizētāku stāstu role playing daļā. Bet te atkal ir tas mūžīgais stāsts par detalizācijas pakāpi priekš vienas sesijas. Ir grūti baigi censties un iespringt zinot, ka dienas beigās personāliju detaļām nebūs nozīme. Nezinu vai šī paša iemesla dēļ, vai kāda cita, bet viena lieta, kur man ir jāpieliek ir mākslinieciskāki apraksti. Vismaz man tā liekas. Tās tādas nelielas DM piezīmes, bet ne par to ir stāsts.

Vēl šodienas sesijā notika kāds interesants, lai gan pilnīgi pašsaprotams notikums. Varoņi izpildīja savu mērķi, izglāba nolaupītus ļaudis, bet neizpētīja visu pazemes templi, kurā cilvēki bija ieslodzīti. Un bija interesanti redzēt, kā cilvēkus urda vēlme aiziet līdz galam, izpētīt. Atklāt visu, kas atklājams. Jāpiebilst, ka pats labirints un nelielie stiķi, kurus biju iestrādājis tajā pazemes templī gan man pašam patika. Iespējams varētu ko līdzīgu pielietot vēl kādu reizi. Bet tad jau laikam nevarēs stāstīt. Lai vai kā, lai jums labi krīt kauliņi un līdz nākamajai reizei.

Trust me, I’m a DM…

P.S. Gandalfam šodien pēdējā filmēšanās diena. Cepuri nost!

Jiil Deevdrui – aprāvums

Dzīvē bieži vien lietas apraujas negaidīti. Dažreiz šķiet, ka ātrāk nekā tam būtu vajadzējis notikt. Iespējams, ka šī ir viena no tām reizēm. Esmu nolēmis šeit nepabeigt savu un savu spēlētāju Jiil Deevdrui stāstu. Esmu sniedzis Tev aptuvenu ieskatu vienā no savām D&D kampaņām, kas šķiet no rakstības viedokļa laika gaitā aizvien vairāk pārvērtās par stāstu. Stāstu, ko vēlos pabeigt un kādu dienu izdot kā grāmatu. Varu pačukstēt, ka darba vairs nav palicis daudz un iespējams (tikai iespējams) ka vēl šīs vasaras laikā es dažiem izerdzētajiem nodošu lasīšanā manuskriptu, kad tas būs gatavs. Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Vēl ir jāiegulda rūpīgs darbs, lai līdz kaut kam tādam tiktu.

Šobrīd varu pateikt, ka esmu nedaudz apskatījis aizjūras zemes un izdomājis šādas tādas lietas, ko iekļaut stāstā, bet kas nav bijušas izspēlētas. Tomēr, man tās šķiet gana interesantas, lai par tām rakstītu. Ā, vēl varu padalīties nelielās stāsta aizkulisēs un atklāt, ka man un Reed’am bija saruna, kuras laikā nonācām pie kopsaucēja par viņa pagātnes stāstu. Un vēl man ir viena ideja, bet tā man liekas būs tik liels pārsteigums, ka nepieminēšu ne ar pušplēstu vārdiņu.

Nevaru īsti izskaidrot, bet man ir tāda sajūta, ka Latvijā D&D spēlētāju skaits pieaug. Vai arī citi spēlētāji ir sākuši līst ārā no saviem pagrabiem. Nezinu. Piemēram nesen parādījās komentārs par D&D Latvijas grupu draugos. Tā tāda bezmaksas reklāmiņa. Vēl es varētu ieteikt pielikt savu roku un artavu D&D wikipēdijas rakstam latviešu valodā. Šeit.

Domāju, ka tas šai reizei arī viss. Kas turpmāk šeit parādīsies precīzi nezinu, bet tas noteikti būs saistīts ar pūķiem un katakombām. Vispār varētu šeit uzrakstīt atsevišķu rakstu par dragoņiem (dragonborns). Vismaz balstoties uz to, ko jau zinu. Tīri tā – aprakstiņš, īpašības un atšķirības.