Iz dzīves

Domāju, ka ir pienācis laiks atskatīties uz Latvijā pavadītajām brīvdienām kopumā.

Sākās viss ar to, ka otrdienas vakarā ar Ryanair ielidoju Rīgā. Pabiju mājās neilgu laiku, uzēdu un tad arī aizbraucu uz pusstundiņu – stundiņu pie Doka. Šie dzēra Jēgeri, bet man negribējās. Nu labi, gribējās, bet es atturējos. Šķiet, ka trešdien vakarā ar Džī gājām loku, bet aizgājām arī līdz Fakofam. Bija grūti. Ļoti slīdēja.

Ceturtdien, neatceros vai darīju ko īpašu. Lai vai kā, piektdien bija ballīte ar iesildīšanos pie Fakofa. Pēc tam uz centru. Ierāvām diezgan pamatīgi. Nākamajā rītā pamostoties ap 10iem vai 11iem vēl visa pasaule griezās. Braukt toč nevarēju. Nezinu kā vecākajai no Čirkām izdevās pastrādāt todien. Toties sestdienas vakarā bija pīrādziņu cepšana pie DnS. Bija feini – uzspēlējām Citadeli, papļāpājām. Tā – pa mierīgo. Ā, šķiet ka 4dien vai 5dien vēl bijām uz Hobitu. Bija labs, bet ne izcils. Diemžēl.

Svētdienu – 23.12 šķiet, ka pavadīju mājās. Ziemassvētkos savukārt aizbraucām pie radiem. Kas vēl? BIju arī uz Jack Reacher. Tā bija ļoti laba filma ar Tomu Krūzu. Humors, action un reālisms. Nu, vismaz kaut kādā mērā. Viss ko vajag – tā teikt.

Vēl jau bija austrietis Romāns atbraucis uz Rīgu. Diemžēl laiks bija briesmīgs, tāpēc varēju parādīt tikai dažas lietas – Ķīpsalas veco apbūvi, LIDO un Vecrīgu. Viņam ļoti patika LIDO pārtika un tas, ka viņu pa pilsētu izvadā ar auto. Turklāt kādu!, kā viņš pats uzsvēra.

Sagaidījām jauno gadu lapu meža ciemā. Bija ļoti forši satikt sen neredzētus cilvēkus. Kā vienmēr, normāli ierēcām par visu ko. Drusku arī kājas izlocīju, lai gan varbūt varēju arī vairāk. Jaunā gadā, no rīta ap 6iem braucām mājās. Man miegs nenāca un biju gatavs piedzīvojumiem. Piestājām vēl Jūrmalā un aizgājām pastaigāties uz jūras krastu.

Pēc jaunā gada, es biju saindējies. Izgāju pastaigā ar MB un Yģi bet pēc tam naktī sākās temperatūra pāri 38 un vemšana. Nebija patīkami.

Bija vēl viens vakars ārpus mājās, kad ar Džī bijām slidināties. Nebija ideāli, bet labākais, ko varēju dabūt. Jo īpaši tāpēc, ka praktiski visas brīvdienas nebija ne sniega, ne ledus. Vēl pēdējā vakarā izmetām līkumu, bet Maksimas stāvvieta bija nokaisīta ar sāli un nokususi. Tā nu mani driftēšanas prieki beidzās tā īsti nesākušies.

Par lidojumu varu teikt, ka vienu brīdi man likās, ka šis būs mans pēdējais ceļojums, jo nolaižoties bija drausmīgs sānvējš un lidmašīna pa skrejceļu brauca tikai uz vienas puses riteņiem. Plus, acīmredzami bija arī ledus un bija grūti nobremzēt. Šķiet, ka aizslīdējām tālāk nekā bija paredzēts, bet labi, ka viss beidzās laimīgi. Labi, šķiet, ka tās arī bija manas brīvdienas īsumā. =)

Advertisements

Nedienas ar gumiju

Sen šeit neko neesmu rakstījis. Un arī par citiem, izņemot tos, kurus esmu saticis, neko nezinu, jo esmu bijis izteikti aizņemts. Laikam jāpatin filma atpakaļ un jāpastāsta, ko pa šo laiku esmu sadarījis. Tātad, pēdējās ziņas no manis bija ap Lieldienām. Ko, kopš tā laika esmu sadarījis?

Nu pagājusī pirmdiena man visa pagāja mājās, diezgan intensīvi mācoties. Bija ļoti degošs termiņš vienā kursā, kuru ar milzīgu neatlaidību, konsultācijām un daļu veiksmes izdevās sekmīgi nodzēst. Jāpiezīmē, ka pagājusī nedēļa pagāja ar diezgan švaku veselību, kas gan ir uzlabojusies, bet līdz galam atkopies gan neesmu. Tad vēl pagājušajā nedēļā bija arī viens vidussemestra eksāmens, kas bija interesants, bet par rezultātiem vēl neko nezinu. Prognozēt arī nevēlos. Protams, visam paralēli bija arī darbs. Divas dienas gan nekur (izņemot eksāmenu) negāju, jo vienkārši bija pārāk draņķīga pašsajūta.

Tad nu pienāca piektdiena… Protams, bija jāķer pēdējie mirkļi ar Džī un Fakofu pirms viņu aizbraukšanas, kas nozīmēja došanos uz centru. Šoreiz gan biju Transporters. Diezgan jautri paballējāmies. Es secināju, ka esmu diezgan labs cilvēks – savācu draugus, aizvedu uz centru, piedzirdu un aizvedu mājās. 😀 Smieklīgi bija, ka Džī nākamajā rītā bija autobuss, kuru viņš gandrīz nogulēja 😀 Nav jau tā, ka mēs baigi pārdzīvotu, ja viņš nekur neaizbrauktu 😀 Lai vai kā, kaut kad nakts otrajā pusē, kad visi bija veiksmīgi nogādāti mājās, arī es sasniedzu savu stāvvietu.

Izgulēties gan nesanāca, jo jau labu laiku iepriekš bija nolemts, ka sestdien jābrauc uz Bausku. [šeit Ozo ģimene zin kkādu joku par Cibris-cibris, par ko es nezinu, tā ka ja zini – vari pasmieties 🙂 ] Tā nu pagulējis aptuveni 4 stundiņas, rullēju uz dienvidiem. Galamērķis izrādījās netālu no robežas. Bet interesantākais ir vēl tikai priekšā. Tātad īsā versija: piebraucu pie sētas, nogriežos zālītē, lai nenobloķētu vārtus. Izrādās, ka zālīte ir ļoti neuzticama un no tās labāk posties laukā. Nu labi, domāju, ja reiz Tīreļa purvu izbraucu, izbraukšu arī šito. Aha, kā tad… Mašīna iesēdās momentāli. Turklāt ne vien velkošie riteņi, bet pat otri, kas tikai šūpojās pie centieniem atbrīvoties no zaļās elles. Viss velti. Ne ar stumšanu, ne šūpošanos. Jā, ledus tādā ziņā ir krietni pateicīgāks… Un tomēr, tas vēl nav trakākais. Suns, redzēdams, mašīna stāv uz vietas, bet riteņi kustās, acīmredzot nolēma, ka drošāk būtu tos noķert. Nu, un kā jums liekas, kas notika?

Suns pārkoda riepu! Un nevis vienu, bet divas! Labi, ka ar otru mašīnu izdevās izkļūt no tās mānīgās vietas, bet viena riepa jau bija galīgi nolaidusi gaisu, otra vēl turējās. Ko darīt? Nomainīju to galīgi beigto pret rezerveni, savukārt otrā iepūtām putas ar kurām teorētiski var nelielus gabalus vēl nobraukt. Aha… Teorētiski my ass. Tikām aptuveni pusceļā, kad garām, taurējot un mājot, garām aiznesās kāds fords. Piestājām malā un secinājām, ka riepa galīgi tukša. Īsta bilde no ~tā brīža:

Ko darīt? Neko, nav variantu – brauksim tālāk. Tad nu liekot lietā visas savas iemaņas izvairoties no bedrēm (turpmāk tekstā – slaloms), braucām tālāk. Ar laiku atpakaļ skata spogulī uz ceļa parādījās gumijas nospiedumi, bet vēl pēc brīža kaut kas sāka kūpēt. Piestājam malā (atkal) un secinu, ka gumija zem diska spiediena beržas un ir brutāli sākusi kūpēt. Smaka arī kā riepas dedzinot. Variantu nav – jābrauc. Beigās, kad uzgriezu uz ielas, uz kuras atradās serviss mašīna ripo ik pa brīdim palēkdamās. Rezultātā izskatījās, ka braucu uz zema profila riepas, kurai ir pieķēries kāds milzīgs gumijas klucis 😀 Bet nekas, tikām servisā, nomainīja divas riepas un devāmies laukā. Vēl pirms braukšanas atpakaļ, taisījāmies iet veikalā, kad eju garām priekšējai riepai un kā jūs domājat – tsssssssss…. Jap! Trīs riepas suņa kontā 😀 Ar grūtībām, bet arī to nomainījām kā rezultātā uz Rīgu braucu ar 2 jaunām ziemas riepām, vienu šipotu veco ziemas riepu un vienu vasaras riepu 😀

Parasti šādi tripi man sanāk ar Džī 😀

Man sāk apnikt rakstīt. Vairs jau laikam nekas tāds īpašs nav noticis. Svētdien mācīšanās, pirmdien darbs, otrdien 18stundu darbadiena, vakar un šodie arī  darbs. Un visam pa virsu vēl mācības. Nu tā kaut kā. Tas laikam arī viss. Gribu izgulēties…

Gan jau gribēju teikt vēl kaut ko, bet šai reizei pietiks.