Tā man iet…

Čau! Prieks, ka šeit iegriezies un neesi mani pametis (usi) arī ejot cauri sesijas neprātam. Jāatzīst – bija grūti. Nē, tas nav īstais vārds.. Izaicinoši? Jā! Bija izaicinoši. Kā nekā, ja nebūtu izaicinājumu, tad taču nebūtu nekādas jēgas no dzīves 😀 Lai vai kā, centīšos vismaz īsi apstāstīt par pēdējā laikā notikušo. Protams, Džī vienkārši afigenna garo sacerējumu / apcerējumu man nepārspēt, bet gan jau būs labi tā pat. Starp citu vēlaizvien brīnos, ka Džī pietika pacietības tādu memuāru sarakstīt. Tā turpini!

Tātad. Sesija ir veiksmīgi pārciesta. Šī bija oficiāli smagākā sesija studiju laikā. Tik intensīvi un daudz mācījies es nebiju, ja ne nekad, tad vismaz ļoti sen – noteikti. Kaut vai atceroties to ~16 stundu mācību maratonu pie MB…Tad vēl bija 3 eksāmeni vienā dienā, kas arī priekš manis bija kaut kas jauns. Un visbeidzot paša smagākā eksāmena nokārtošana! Ōsom! Tad nu vēl pēc ekša tajā dienā es kaut ko darīju, bet neatceros ko. Vispār tas nav nekāds brīnums, jo pēc nokārtošanas man galvā kaut kāds slēdzītis izslēdza visu saprašanu un ieslēdza autopilotu 😀 Ā, nē, atcerējos! Mēs ar MB izgājām loku pa rajonu, lai izvēdinātu galvas. Ā, es, protams, vēl šķīros no bārdas un arī matus apcirpu tā ka tagad esmu kā cilvēks. Only human… 😀

Tad nu dienas aizritēja strādājot līdz pienāca 5diena. Ak jā, vēl pa vidam bija nelielas komplikācijas ar Ozo jauno datoru, bet pa lielam tas tā kā būtu novērsts. Or is it…? Tā nu pamazām pienāca piektdiena, kuru gaidīju ar nepacietību. Savācos ar kursabiedriem un gājām atzīmēt izdzīvošanu. Jāpiebilst, ka mēs kā jau samērā eksakti cilvēki, bijām ļoti precīzi (lasīt – visur trāpijām uz laimīgajām stundām). Tā nu laimīgas stundas pārvērtās laimīgā vakarā. 😀 Bija forši. Domāju, ka jāiet būs atzīmēt arī jaunā semestra sākums 🙂 Kaut kā nebūt, bet samērā veiksmīgi beigās ar MB ar taksi tikām mājās. Kaut kad ap pieciem. Pamostos no rīta ap deviņiem. O! Baigi feini – pohu nav, galva nesāp, pats vesels, mute gandrīz nav sausa – nu ideāli. Apgriežos gultā uz otriem sāniem un istaba čiu čiu čiu čiu čiiiuuu – pārvēršas helikopterā 😀 Skaidrs kāpēc nebija paģiru 😀

Tā nu man sestdiena pagāja pa mājām, jo braukt jau nu es nekur nedrīkstēju 😀 Svētdien savukārt jau aizvedu Ozo kompi + vēl piepīpējām viņam auto-mobīli un pēcpusdienā devos pie SSA, kur notika ziemas pikniks. Jāatzīst, ka nebiju gana labi sagatavojies un dažviet normāli atsalu. Seju ieskaitot. (bārda, Y U no long!?) Ai, bet poh. Nav jau tā, ka aukstums būtu kādreiz kādu nogalinājis 😀 Bija forši. Papļāpājām, pacepām gaļu, uzēdām rosolu un tā kaut kā…

Šodien savukārt atvadījos no SSA un vēl no darba ejot – pirmo reizi kopš pagājušā gada redzēju Daugavas pusē vēl mākoņos atspīdam sauli. Fuck yea! Pavasaris un vasara nāk. Neskatoties uz to, ka ārā paliek tikai aukstāks un šodien ir apmēram -15, kas jūtas kā -20. Nice 8) Palieciet silti, mani draugi! Lets rock…

..and Ride!

P.S. Es zināju, ka pēc sesijas sāksies īstais aukstums! 😀

Advertisements

Priecīgus Ziemassvētkus! (1.dublis)

Priecīgus Ziemassvētkus! Vakar Neste tādus bija sarīkojusi! Cena 95. bija tikai 0,787ls/l! Naaaais… 8) Lai vai kā vakardiena izdevās sasīditi labi. Nu ok, bija daži mīnusiņi, bet visu jau laikam nevar gribēt. Katrā ziņā biju uz Ziemassvētku balli, kura izdevās godam. Dabūju gan papļāpat, gan padziedāt pie karaokes. Kā rezultātā šodien cenšos mazāk runāt un vairāk klausīties 😀 Un kamēr vēl beigās visus izvadāju pa mājām, kas arī bija tīri forši. Jo īpaši citējot vienu no pasažieriem aptuveni šādi “(..) Nu tad jau izlaidīsi mūs un viņu vienu cauri mežam (..)” 😀 Tiešām bija jatrs vakars. Ne viens viens tamlīdzīgs un arī pilnīgi nelīdzīgs izteiciens sniedza veselu lērumu C vitamīna. Bija gan arī kaut kas ne tik foršs, bet tas lai paliek vakardienā. Pašam pasākumam punkts uz i bija karaoke feat. Yģis – In the End un Knocking on heavens door. Pie pēdējās balss bija pilnīgi čau xD

Ā, un vēl taču pagājušajā nedēļā nokārtoju savu vikingu valodas kursu! Un rezultāts par bija tīri ok. It kā nekā cita īpaši interesanta pagājušajā nedēļā nebija. Ja nu vienīgi Silvijai dabūju mazu dāvaniņu xD Ak jā, kāpēc es iesāku par to bezīna cenu. Mēs tak vakar pirmo reizi pielējām pilnu bāku! Sajūta fantastiska!

Vēl arī saņēmu ļoooti vilinošu Jaungada sagaidīšanas piedāvājumu, bet sķiet, ka tomēr turēšos pie iecerētā. Kā nekā visa Brālība no Eiropas un Austrālijas salidos kopā lai sagaidītu jaunu gadu. Un nevar zināt, kad atkal tā notiks, lai svinētu JG. Vai svinētu jebko citu.

Labi, tas laikam arī viss. Sorry, ka nedaudz haotiski, bet nāk miegs un nedaudz problemātiski savākties. Laikam būs kurjera amats jāmet pie miera savādāk pārrašanās pēdējam mājās no rīta veidojas par tradīciju. Or will I?…

P.S. Dzersim ar mēru 😉