Piektdiena 28

Guten morgen meine kleine! Virs Rīgas ir uzausis brīnišķīgs rīts. Tik fantastiskas debesis sen nebiju redzējis. Plus vēl tas Dzelzsceļa tilts ar savām koši zilajām lampiņām. Nice 🙂

Nakts gan bija diezgan traka. Trīs vai četri murgi vienai naktij ir nedaudz par daudz. Pēdējais bija visepiskākais un visnogurdinošākais. Īsumā par to pēdējo – kādā saulainā rītā man nozaga mašīnu un es eju viņu meklēt. Tad uzduros kaut kādiem random jauniešiem, kuri beigās man palīdz meklēt. Tīri aiz neko darīt 😀 Tad mēs nokļūstam kaut kāda pazemes bunkurā / slimnīcā, kas ir tāda tipsikā padomju laika ar baltām flīzēm visur utt. Pēc tam es ar tiem jauniešiem nejauši ielauzos kaut kādā bagātnieku mājā no kuras mums fiksi bija jāmūk. Beigās es iznācu uz šosejas, nenormāli gāza lietus un pie šosejas esošajā ezerā bija iemaukusies un noslīkusi kaut kāda mašīna. Glābēji viņu vilka laukā, bet tā nebija manējā. Es turpināju meklējumus, bet laiks kļuva tikai draņķīgāks. Slapjš, auksts un vējains. Un tad es zvanīju MM, lai viņš mani negaida, jo mums bija norunāta tikšanās. Dīvainākais, ka klausules otrā galā atbildēja gan MM, gan Džī, gan Krokodils Dandijs. Kāpēc es viņiem nepiezvanīju uzreiz – nezinu 😀 Nu un tā nu es sāku pa klausuli stāstīt, kas noticis. Lietus gāž aumaļām un es atrodos kaut kādā pilnīgā Dieva pamestā nostūrī cenšoties atrast savu mašīnu. (Epic, isn’t it?) Un tad sāka zvanīt modinātājs. In the darkest hour, saved by the bell 😀

Tāds nu bija mans pēdējais šīsnakts “piedzīvojums”. Dažreiz labāk palikt nomodā xD

Lai laba piektdiena! 🙂

P.S.

Advertisements

Ieraksts Nr. 47.

Sākusies jauna darba nedēļa. Bet sākās ar baigajiem murgiem. Vārdsakot stāsts tāds, ka esmu darbā un man paziņo, ka atlaiž. Vienkārši bļāāā… Un tad es pamodos, gāju uz darbu un mani atlaida. Bet tad es beidzot pamodos pa īstam. Fūū….  Pēc lekcijas jāiet uz darbu =/ Jānoturās. Nav jau variantu.

Brīvdienas vispār pagāja ļoti mierīgi un labi. Satiku tikai MM. Padalījāmies ar jaunumiem un šādām tādām domām/plāniem. Nonācām pie aptuveni šāda kopsaucēja: “Būtu vieglāk dzīvot, ja pasaule būtu tumšāka” 😀 Protams, precīzu citātu es neatceros, bet tas ir aptuveni tas, ko norunājām. Satiku arī AM un Cibris-cibris (sāk šķist, ka tas būtu zaķa apzīmējums latīniski) uz neilgu laiku. Piektdien viņas skatījās kaut kādus degrazējošus (Ciča izteikumu nedaudz pārveidojam) video rullīšus, tāpēc ātri vien notinos.

Tas šoreiz arī viss. Vienīgi jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļa bija aizsalušas ūdens trubas, bet pateicoties pagājušā gada pieredzei un neatlaidīgai rīcībai, tās izdevās atkausēt diennakts laikā. Cik tomēr, labi, ka ir ūdens…