Šodien balsojam pret divvalodību Latvijā

Izpildi savu pilsoņa pienākumu – aizej nobalso pret divvalodību! Šeit ir kāds, manuprāt, labs raksts.
Daži izvilkumi:

[..] «Šoreiz izpildīt pilsoņa pienākumu ir ļoti svarīgi.» Šim Jāņa teiktajam piekrīt arī viņa tēvs Voldemārs, kuram nesen apritējusi 85. gadskārta. Sirmgalvis uz referendumu šodien ieradies īpaši saposies un svinīgi noskaņojies.

Viņš labi atceras padomju laikus, kad pārsvarā visi un visur runāja krieviski. Šādu dzīvi saviem bērniem un mazbērniem viņš nenovēl.

«Negribu, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu jāstrādā Ļeņina vai Putina ielā.

Brīvības ielu nedrīkst pārdēvēt par Putina ielu.

Brīvības ielai jāsaglabā latviskais nosaukums.»

Voldemārs ir nobažījies, ka skaļās diskusijas par krievu valodas stiprināšanu varētu būt pirmais solis pretī Latvijas neatkarības apdraudējumam.

Tādēļ sirmais kungs saņēmies, sakopojis «pēdējos spēkus», lai ievilktu krustiņu balsošanas biļetena labajā pusē.

«Gribu aiziet mūžībā ar sajūtu, ka esmu izdarījis visu iespējamo, lai mani mazmazbērni varētu dzīvot latviskā Latvijā.» Līdzīgi viņš mudina rīkoties arī pārējos pilsoņus.

«Mūsu senči dzimteni aizsargāja ar dakšām, lāpstām un cirvjiem. Viņi bija gatavi atdot savas dzīvības par to. Kā ir ar latviešiem šodien?

Cik daudzi šodien pārvarēs slinkumu un aizies nobalsot?

Paldies Dievam, šodien mums nav jāizlej asinis par Latviju. Māte Latvija šajā stundā no mums prasa tikai vienu – pārvarēt slinkumu un ievilkt krustiņu ailītei «pret»,» patriotiski noskaņotais latvietis saka. [..]

Atgādināšu, ka šeit nav vietas protesta balsojumam pret valdības izdarību vai neizdarību, jo šim balsojumam ir krietni augstāka cena un kuras rezultāts atbalsosies krietni tālākā nākotnē par vienas vai divu valdību mūžu.

Advertisements

Referendums pret latviešu valodu.

Šodien nomainīju ope-ope-rātoru. Jūtos nedaudz tā kā nodevējs. Eeh. Redzēs, kā būs. Ja kas, mainīšu atpakaļ.

Par nodevību runājot esmu kategoriski pret akciju baltā lapa.

Latvijas Intelektuālās attīstības fonds, kura pazīstamākais pārstāvis Viesturs Dūle politikā popularitāti ieguva ar akciju “Oligarhu kapusvētki”, izvietojis aicinājumus tautas nobalsošanā 18.februārī balsot ar baltu lapu. Tas faktiski nozīmē savu balsi nenodot.

Viesturs Dūle portālam Ir.lv stāstīja, ka šī reklāmas kampaņa “ļoti daudz ko vēstot” un aicinot latviešus domāt plašāk. Viņš balto lapu raksturo kā attiecību sākšanu no nulles, ko, pēc viņa domām, vajadzētu sākt latviešu un krievu tautības cilvēkiem.

Dūle uzsver, ka latviešu valoda nav apdraudēta un, ja būtu, tad viņš noteikti balsotu „pret”, bet tagad, kā balsos, viņš neatklāj.

Punkts pirmais:
Kāda velna pēc, lai mēs nebalsotu PRET? Šī ir mūsu valsts, kuras viens no stūrakmeņiem ir valoda. Un ar ‘mums’ es domāju ne vien latviešus, bet arī pārējās šeit dzīvojošās tautas jeb tautību cilvēkus, kuri asociē sevi ar Latviju.

Katrā ir daļa Lāčplēša! Tai jāļauj izpausties...

Punkts otrais:
Ir jāiet uz referendumu un skaidri jābalso PRET! Kāpēc? Kā jau minēju, latviešu valoda ir viens no mūsu valsts pamatiem. Turklāt ir nepieciešams pārliecinošs balsojums, lai turpmāk nebūtu nekādu manipulāciju, ka redz daudzi grib tā un šitā. Jo nepasakot skaidru NĒ, mēs riskējam ielaisties kompromisu meklējumos jautājumā, kur kompromisiem nav vietas!

Punkts trešais:
Katra balss ir no svara!  Iespējams, ka tagad mums jāuzvar cīņa, kas netika pabeigta deviņdesmito gadu sākumā.

Skaidra atbilde! Skaidrs balsojums! 18. februārī – balsojam pret!

Atbalstot latviešu valodu

Lai atbalstītu savu valodu, šoreiz nāksies balsot PRET! Atļaušos iekopēt:

M kzi 7is Lauris Reinis (no kreis  s), pianists Vestards  imkus, Jaun   R +gas te  tra aktieris Andris Kei as, re ~isore Antra Cilinska un biedr +bas "Par latvie au valodu" atbalst +t  js Imants Freibergs preses konferenc  , kur   inform   par akciju "Celies un ej!" par piedal + aanos referendum   18.febru  r +, aizpilda un met akcijas urn   simboliski aizpild +t  s balso aanas z +mes

Mūziķis Lauris Reinis (no kreisās), pianists Vestards Šimkus, Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, režisore Antra Cilinska un biedrības “Par latviešu valodu” atbalstītājs Imants Freibergs preses konferencē, kurā informē par akciju “Celies un ej!” par piedalīšanos referendumā 18.februārī, aizpilda un met akcijas urnā simboliski aizpildītās balsošanas zīmes. Foto: LETA

LETA

20:34, 9. februārī, 2012

Šodien jaundibinātā biedrība «Par latviešu valodu» sāk akciju «Celies un ej!», kurā aicina visu tautību pilsoņus 18.februārī doties uz referendumu un balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, preses konferencē žurnālistus informēja biedrības pārstāvis Māris Slokenbergs.

  • Akcijas organizatori aicina balsot pret izmaiņām Satversmē gandrīz 40% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, kuri vēl nav pārliecināti, kā darīt labāk – piedalīties referendumā vai nepiedalīties, jo cer, ka citi nobalsos viņu vietā.

Akcijas īstenošanai atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs īsā laikā ziedojuši gandrīz 25 000 latu.

«Referendums ir apkaunojošs latviešu tautai. Tāpēc arī no sākuma pazīstami cilvēki teica, ka neiešot balsot vispār. Bet, ja mūs kāds apkauno, tad nevajag pagriezt muguru un iet prom. Bet tieši pretēji – celties, iet un pateikt, ka manā zemē mēs runāsim latviešu valodā, ne kādā citā. Šoreiz teikšana nenotiks, paceļot balsi pie Saeimas nama, bet gan – nododot savu balsi »pret« referenduma urnās,» uzsvēra biedrības «Par latviešu valodu» dibinātājs un bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Māris Slokenbergs.

Izveidots arī akcijas manifests

Domubiedri ir izveidojuši arī akcijas manifestu, kurā norāda, ka ir vitāli svarīgi uzrunāt tieši sabiedrības neizlēmušo daļu, jo Latvijai nepietiek ar 60% pret 40%, ar 70% pret 30 %, un pat ar 80% pret 20%. «Ir jāiet un jābalso, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt – vai tomēr nevēlaties divvalodību? Atbalstam jābūt tādam, lai neviens laikraksts pasaulē nespētu uzrakstīt »Ievērojama Latvijas sabiedrības daļa vēlas divvalodību« un lai nevienas valsts televīzijā mēs nedzirdētu ziņās vārdus »Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir par krievu valodu«,» teikts manifestā.

«Man ir grūti iedomāties, kā viens cilvēks no citas valsts, kurš nav pat Latvijas pamatiedzīvotājs un pilsonis, kurš arī nav pat krievu tautības, var ierasties Latvijā un vērsties pret mūsu valsts pamatiem. Kā mēs to pieļāvām visu mūsu acu priekšā? Kā mēs pieļāvām šo pilnīgi nevajadzīgo referendumu un naudas izniekošanu mūsu valdības, Centrālās vēlēšanu komisijas, Saeimas, Latvijas Satversmes tiesas un visas latviešu tautas acu priekšā? Kā mēs varējām pieļaut šo ļaunprātīgo naida kurināšanu starp Latvijas pamattautu un šeit dzīvojošo krievu tautības minoritāti,» teica biedrības dibinātājs, atvaļinātais flotiles admirālis, «Daugavas vanagu» priekšnieks Andrejs Mežmalis.

«Ārvalstīs mīt liela latviešu tautas daļa, un daudzi vēlētos atgriezties. Bet atgriezties kur, kādā Latvijā? Un kādā valodā runāt atgriežoties?» preses konferencē jautāja Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.«Latvieši pasaulē ir apliecinājuši spēju nodot dzimtās valodas zināšanas no vienas paaudzes otrā, kā arī apliecinājuši spēju apgūt un ikdienā lietot mītnes zemju valodu. Gadījumā, ja Latvijā tiek mainīts valodas režīms, viss mūsu darbs ārvalstīs saglabāt un nodot latviešu valodu mūsu bērniem zaudē jēgu. Tāpēc mēs nedrīkstam palikt mājās, neiet uz referendumu, lai nenogrieztu ceļu uz mājām tiem, kuri vēlās atgriezties,» aicināja Austers.

Aicina pārliecināt šaubīgos

Biedrības atbalstītāji – radošo profesiju pārstāvji – aicināja ikvienu citas tautības kolēģi, draugu pārliecināt, ka ir jādodas uz referendumu un jānobalso pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Režisore Antra Cilinska teica, ka viņa no saviem krievu tautības kolēģiem, draugiem nav dzirdējusi, ka viņi justos pazemoti tādēļ, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. «Šis atkal ir barikāžu laiks, kad visiem ir jāvienojas, ir jāceļas un jādodas uz referendumu, gluži tāpat, kā to visi darījām 1991.gada janvārī,» aicināja režisore.

Pianists Vestards Šimkus sacīja, ka cittautieši, aizejot uz referendumu un nobalsojot pret valsts valodas statusu krievu valodai, parādīs, vai viņi ir lojāli Latvijas valstij, vai arī legalizē okupācijas sekas. Viņš īpaši aicināja uz referendumu doties jauniešus, tā apliecinot ticību Latvijas valsts nākotnei, līdzīgi kā to 1919.gadā darīja jaunieši, noliekot galvu cīņās par Latvijas brīvību, teica Šimkus.

Aicina neaizmirst piedāvāt aizvest arī kaimiņus

Mūziķis Lauris Reiniks mudināja padomāt par piedalīšanās praktisko pusi, jo aukstajā laikā daudziem cilvēkiem laukos varētu būt apgrūtinātas iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī. «Ikvienam, kuram laukos ir automašīna, ir jāparūpējas, lai uz vēlēšanu iecirkni aizvestu tos kaimiņus, kuriem nav sava transporta. Šī ir tā reize, kurā ir jābūt izpalīdzīgiem un vienotiem, lai nepazaudētu savu valodu,» mudināja Reiniks.

Krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» vadītājs Dmitrijs Trofimovs uzsvēra, ka šim referendumam nav pozitīva mērķa, jo no tā rezultātiem nevienam nebūs labuma. Ir jāvienojas un jāsadarbojas visiem, jo Latvijā vienojošā ir latviešu valoda, piebilda Trofimovs.

Akcijas vizuālā identitāte ir degošs krēsls, kas, pēc organizatoru domām, vislabāk atspoguļo kampaņas mērķi, vienlaikus parāda situācijas nopietnību un burtiski aicina iedzīvotājus rīkoties. Akcijas laikā sabiedrība tiks uzrunāta arī ar reklāmu radio, presē un internetā, speciāliem pasākumiem, izdales materiāliem, video uzsaukumiem, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju aktivitātēm.

Biedrības biedri

Piecu domubiedru grupu, kas radīja biedrību «Par latviešu valodu» un iniciēja akciju «Celies un ej!», pārstāv tās valdes priekšsēdētājs jurists Arnis Salnājs, bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Slokenbergs, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdere, «Daugavas vanagu» centrālās valdes priekšsēdētājs Mežmalis un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības loceklis Austers.

Doties uz referendumu aicina arī Imants Freibergs, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Nora Ikstena, Laima Jansone, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule – Skrastiņa, Baiba Broka, Ieva Akurātere, Māris Olte, Helēna Heinrihsone, Vilis Daudziņš, Linda Olte, Olafs Okonovs, Dita Lūriņa, Mārtiņš Rubenis, Mārtiņš Rītiņš, Artis Robežnieks, kā arī Latvijas Studentu un studenšu korporācijas pārstāvji un citas apvienības, sabiedrībā un kultūras jomā atzītas personas.

Biedrībai ir izveidota arī mājaslapa «www.celiesunej.lv».

Kā ziņots, tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, notiks februāra vidū. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Situācija valstī jeb nr. 69.

Pēc šīvakara DeFacto un Nekā Personīga noskatīšanās tomēr rodās vēlme uzrakstīt par esošo situāciju valstī. Pārdomas par to, kas noticis un kas, manuprāt, varētu notikt.

Kas bija?
1) Tuvojās prezidenta vēlēšanas, kurām izvirzīts esošais prezidents un vēl viens kandidāts.
2) Knābis sāka vērienīgu operāciju pret A-komandu (A-komandu).
3) Parlaments neatļāva kratīšanu kādā mājā.
4) Parlamentu atbalstīja tikai 10%.

Un tā varētu turpināt vēl un vēl. Bet negribu pie šīs sadaļas apstāties. Tāpēc ejam tālāk.

Kas notiek un notiks?
Notiek tas, ka 4dien tiek plānotas preizdenta vēlēšanas, kurās visticamāk tik ievēlēts jauns prezidents, pie nosacījuma, ka vispār kāds tiks ievēlēts. Neapšaubu, ka parlaments referendumā tiks atlaists, vienīgi žēl, ka šā brīža prezidents savā amatā visdrīzāk nepaliks. Jautājums ir, kas notiks pēc parlamenta atlaišanas un ko vēlēsim vietā. Vispār jau liekas, ka šobrīd norisinās sava veida šaha partija. Knābis ir uzsācis brutālu un atklātu ofensīvu pret A-komandu + tuvojas prezidenta vēlēšanas + vēljoprojām esam samērā draņķīgā kopējā stāvoklī. Pieļauju arī, ka prezidents šādi (tieši vai netieši) cer sev iegūt kādu plusiņu nākotnei. Un tomēr cepuri nost, ka viņš uz šādu soli ir saņēmies, JO neuzskatu, ka cits jaunievēlēts prezidents uzreiz kostu rokā, kas viņu ir “radījusi”. Savukārt, ja nav ko zaudēt – nav ko zaudēt. Nav važu un ir iespējams rīkoties kā uzskatāms par pareizu. Par pašām vēlēšanām runājot. Mana prognoze būtu sekojoša: PLL parlamentā neiekļūst, Zaļajiem ir aptuveni tāds pats rezultāts, nacionālā apvienība iegūst vairāk , Vienotība zaudē pāris vietas, bites paliek aiz strīpas, bet saskaņa uzvar. Patiesībā es pat pieļauju, ka saskaņas nonākšana vadībā būtu daļēji vēlama. Daļēji. Tā iemesla pēc, ka viņi varētu izmēģināt savus spēkus krīzes mēslu tīrīšanā. Turklāt ar katru viņu “atlikšanu” pieaug iespēja, ka pie vadības viņi nonāks nākamajā reizē. (Tad jau labāk tagad nekā tad, kad viņiem ir pilnīgs vairākums). Pieļauju, ka ekonomiskajos jautājumos viņiem būtu iespēja kaut ko savest kārtībā. Vai arī aplauzties un tad viņu attaisnojums, ka viņi redz nekad nav tikuši pie darīšanas būtu nevietā. Abos gadījumos uzskatu, ka tā ir win/win situācija. Bet nacionālos jautājumos tomēr ceru, ka valstiskais vairākums spētu noturēt grožus. Cerams. Tās būtu prognozes balstoties uz esošo izejas punktu.

Bet gadījumā, ja piepildītos baumas, ka VZ varētu apvienoties ar galveno kontrolieri un neievēlēto ģenerālprokuroru, tad nu gan bilde krasi mainītos. Ja uz politiskās skatuves parādītos šāds ievērības cienīgs savienojums, tad pieņemu, ka tas varētu sacensties ar saskaņu. Galu galā šīm personām slava un reputācija runā pati par sevi. Bet tas protams ir tikai minējums.

Viss šeit minētais ir tikai tādas pārdomas un minējumi. Lai mums veicas un, kā būs tālāk, rādīs laiks.

P.S. Ir skaidrsjārīkojas tā kā jūti, ka ir pareizi, nevis kā domā, ka ir pareizi.