Mēs pret salu 2:4

Tātad, rakstīšu īsi. Kā jau vairums (nu labi, vnk daļa) no jums zin – pēdējā laikā (kopš man beidzās sesija) Rīgā un Latvijā plosās sals. Vēlējos padalīties pieredzē, kā tas ir iespaidojis manu un vēl dažu labu ikdienu.

1. Ir jāģērbjas nedaudz siltāk.
2. Aptuveni nedēļas sākumā es laikam apsaldēju seju (0:1).
3. A man pō! (1:1)
4. Toties vakar man vairs nepieleca mašīna (zinu kā jūtas opeļu īpašnieki :D). (1:2)
5. Then suddenly a wild neihbour appeared and saved the evening.  (2:2)
Taisnības labad jāsaka, ka šorīt nekas nebija mainījies – sasalums.
6. Tad satikos ar Ozo un savācām viņa sievieti no darba, kam sekoja centieni piestartēt viņa Golfu. Protams, nesekmīgi, jo šķiet tas autiņš bija nolēmis doties īstā ziemas miegā līdz nākamajai tūkstošgadei. (2:3)
7. Bet šodien es neko ļaunu nenojaušot, pēc darba mierīgi devos mājās, lai atpūstos pēc darba nedēļas un varbūt uzspēlētu kādu spēli vai pagatavotos briestošajai D&D sesijai, bet vai man ir lemts? Ne velna! Ūdens trubas, neskatoties uz to, ka ūdens bija atstāts tekot, ir aizsalušas! (2:4)

Rezultātā jāsēž pagrabā un jācenšas ar fēnu sasildīt tās nolādētās trubas. Mašīna nav piedarbināma un apsalusī seja arī īsti neliek mieru. Niiice 8)

Ai, pofik, aķīti rīt mašīnai izņemšu un uzlādēšu. Trubas agri vai vēlu atkausēšu, bet seja savāksies. Fuck yea! Never surrender! Never retreat!

Še jums bildītes:

Advertisements

Ieraksts Nr. 47.

Sākusies jauna darba nedēļa. Bet sākās ar baigajiem murgiem. Vārdsakot stāsts tāds, ka esmu darbā un man paziņo, ka atlaiž. Vienkārši bļāāā… Un tad es pamodos, gāju uz darbu un mani atlaida. Bet tad es beidzot pamodos pa īstam. Fūū….  Pēc lekcijas jāiet uz darbu =/ Jānoturās. Nav jau variantu.

Brīvdienas vispār pagāja ļoti mierīgi un labi. Satiku tikai MM. Padalījāmies ar jaunumiem un šādām tādām domām/plāniem. Nonācām pie aptuveni šāda kopsaucēja: “Būtu vieglāk dzīvot, ja pasaule būtu tumšāka” 😀 Protams, precīzu citātu es neatceros, bet tas ir aptuveni tas, ko norunājām. Satiku arī AM un Cibris-cibris (sāk šķist, ka tas būtu zaķa apzīmējums latīniski) uz neilgu laiku. Piektdien viņas skatījās kaut kādus degrazējošus (Ciča izteikumu nedaudz pārveidojam) video rullīšus, tāpēc ātri vien notinos.

Tas šoreiz arī viss. Vienīgi jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļa bija aizsalušas ūdens trubas, bet pateicoties pagājušā gada pieredzei un neatlaidīgai rīcībai, tās izdevās atkausēt diennakts laikā. Cik tomēr, labi, ka ir ūdens…

Brauc dusmīgi

Vienu lietu es zinu diezgan droši – būtu drīzumā jāaiziet uz kino un esmu pat izlēmis, kādu filmu gribu redzēt. Drive Angry! Klasiskas mašīnas, feina damse (nu labi – sasodīti lieliska damse ņemot vērā Top Gear’ā redzēto). Un elle visam pa virsu. Varētu būt laba filma. Vēl tikai tāds sīkums kā laiks un 100% veselības atgūšana. Vispār baigi daudzi apkārt slimo. Jācenšas noturēties. Gan jau būs ok. Tēja + medus + vēl daudz kas labs = labi xD Godīgi sakot, šķiet ka man tie ~-18 -20 sāk apnikt. Tīri tā iemesla dēļ, ka deguns bišku izsaldēts. Sniegs gan vēlaizvien man patīk, tikai žēl, ka jau labu laiku nav snidzis. Šķiet, kopš tās reizes, kad braucām uz Jelgavu.  Turās un lai vējš pūš burās!

Nr.8 jeb lieliskas brīvdienas

Labvakar, manu dārgo lasītāj! Mana šivakara tēma – nedēļas nogale (acīmredzot aizvadītā) kā arī šodiena.

Par nedēļas nogali runājot jāsaka, ka viņa izdevās patiešām laba. Necerēti laba. Turklāt laba nevien vienu dienu (kas parasti ir 5diena vai 6diena), bet gan visu 3 dienu garumā. Ceru, ka saproti, ka nedēļas nogale bija laba? 😀

Sākās viss ar to, ka piektdienas vakarā izlocījām kājas pa Mārupes pusi (nogājām kādus 100 kilometrus) (katrs!) (nopietni!). 😀  Pārmijot jaunākos un svarīgākos notikumus kā arī ģeniālas idejas nākotnei. Apciemojām arī Fakofa mājās palikušo ģimeni. Pārbaudījām, ka arī viņa prombūtnē tiek ievērota stingra disciplīna un kārtība. Kopā ar Džī (tas tomēr skan labāk nekā Gā) vēlējāmies šo prieka vēsti pavēstīt arī mūsu, uz salas sēdošajam, draugam, tomēr viņš būdams krietns un izpalīdzīgs cilvēks klausuli necēla. Acīmredzot rūpējoties par mūsu finansiālo labklājību (ņemot vērā, ka zvanu izmaksas uz ārvalstīm ir nedaudz lielākas). Tā nu pārbaudījuši, kā sokas Fakofa ģimenei, devāmies atpakaļ.

Nākošā vakara daļa bija ļoti emocionāla. Jāatzīst, ka laikam būšu atvainošanos parādā māksliniekiem. Uzzīmēt riņķi galīgi nav tik vienkārši, kā tas sākumā liekas. Lai vai kā, arī ledus ziemā ir foršs, ja ir tur kur vajag un tad, kad vajag. (un ne vairāk, ne mazāk!)

Sestdien savukārt biju gan uz izstādi, par kuru iepriekš biju rakstījs (nebija tas, uz ko bija cerēts, bet kopumā ok). Tad vēl nedaudz māksliniecisko izpausmju, kas nu jau bija kvalitatīvākas. Un visbeidzot nedēļas pasākums! Tik daudz veco purnu vienkopus nebija redzēts jau kādu laiciņu. Nedaudz izklaides un nedaudz sarunu plus vēl kāda glāze vīna un vakars izdevies. Jāatzīst, ka bija arī ļoti interesanti dzirdēt domas par jau bijušiem pasākumiem un notikumiem, kuros pats esmu piedalījies, bet no citu cilvēku skata punktiem. Nostaļģija you know

Anyway, tūlīt sāksies sī es ai tā ka beigas tā ātri. Gluži kā filmā RED, kur beigas man likās baigi sasteigtas. Lai vai kā lieliskais nedēļas nogales noslēgums bija gājiens uz HOKEJU! Hell yea! Kur mūsējie ar 3:2 vinnēja Sibir. 8) Pateicība par šo iespēju jāsaka MM un viņa erca dāmai.

Un visbeidzot – šodiena!..

..Rīgā sākās ar -13 grādu salu. Ko es izmantoju lietderīgi – devos pastaigā. Ļoti jauki bija. Saulains un spirgts gaiss. Uz ielām gandrīz neviena cilvēka. Nu jauki. 🙂

Labi, šķiet, ka tas tad arī viss. Turās!