Iz dzīves

Domāju, ka ir pienācis laiks atskatīties uz Latvijā pavadītajām brīvdienām kopumā.

Sākās viss ar to, ka otrdienas vakarā ar Ryanair ielidoju Rīgā. Pabiju mājās neilgu laiku, uzēdu un tad arī aizbraucu uz pusstundiņu – stundiņu pie Doka. Šie dzēra Jēgeri, bet man negribējās. Nu labi, gribējās, bet es atturējos. Šķiet, ka trešdien vakarā ar Džī gājām loku, bet aizgājām arī līdz Fakofam. Bija grūti. Ļoti slīdēja.

Ceturtdien, neatceros vai darīju ko īpašu. Lai vai kā, piektdien bija ballīte ar iesildīšanos pie Fakofa. Pēc tam uz centru. Ierāvām diezgan pamatīgi. Nākamajā rītā pamostoties ap 10iem vai 11iem vēl visa pasaule griezās. Braukt toč nevarēju. Nezinu kā vecākajai no Čirkām izdevās pastrādāt todien. Toties sestdienas vakarā bija pīrādziņu cepšana pie DnS. Bija feini – uzspēlējām Citadeli, papļāpājām. Tā – pa mierīgo. Ā, šķiet ka 4dien vai 5dien vēl bijām uz Hobitu. Bija labs, bet ne izcils. Diemžēl.

Svētdienu – 23.12 šķiet, ka pavadīju mājās. Ziemassvētkos savukārt aizbraucām pie radiem. Kas vēl? BIju arī uz Jack Reacher. Tā bija ļoti laba filma ar Tomu Krūzu. Humors, action un reālisms. Nu, vismaz kaut kādā mērā. Viss ko vajag – tā teikt.

Vēl jau bija austrietis Romāns atbraucis uz Rīgu. Diemžēl laiks bija briesmīgs, tāpēc varēju parādīt tikai dažas lietas – Ķīpsalas veco apbūvi, LIDO un Vecrīgu. Viņam ļoti patika LIDO pārtika un tas, ka viņu pa pilsētu izvadā ar auto. Turklāt kādu!, kā viņš pats uzsvēra.

Sagaidījām jauno gadu lapu meža ciemā. Bija ļoti forši satikt sen neredzētus cilvēkus. Kā vienmēr, normāli ierēcām par visu ko. Drusku arī kājas izlocīju, lai gan varbūt varēju arī vairāk. Jaunā gadā, no rīta ap 6iem braucām mājās. Man miegs nenāca un biju gatavs piedzīvojumiem. Piestājām vēl Jūrmalā un aizgājām pastaigāties uz jūras krastu.

Pēc jaunā gada, es biju saindējies. Izgāju pastaigā ar MB un Yģi bet pēc tam naktī sākās temperatūra pāri 38 un vemšana. Nebija patīkami.

Bija vēl viens vakars ārpus mājās, kad ar Džī bijām slidināties. Nebija ideāli, bet labākais, ko varēju dabūt. Jo īpaši tāpēc, ka praktiski visas brīvdienas nebija ne sniega, ne ledus. Vēl pēdējā vakarā izmetām līkumu, bet Maksimas stāvvieta bija nokaisīta ar sāli un nokususi. Tā nu mani driftēšanas prieki beidzās tā īsti nesākušies.

Par lidojumu varu teikt, ka vienu brīdi man likās, ka šis būs mans pēdējais ceļojums, jo nolaižoties bija drausmīgs sānvējš un lidmašīna pa skrejceļu brauca tikai uz vienas puses riteņiem. Plus, acīmredzami bija arī ledus un bija grūti nobremzēt. Šķiet, ka aizslīdējām tālāk nekā bija paredzēts, bet labi, ka viss beidzās laimīgi. Labi, šķiet, ka tās arī bija manas brīvdienas īsumā. =)

Advertisements

Vīīīīī manā galvā

Nesen pārrados mājās no ziemas prieku baudīšanas. Jāsaka, ka “Apgrūtināta braukšana visā Latvijā” – manā uztverē ir lasāms kā “Ziemas autoprieki visiem un par velti!” 😀 Biju izmetis loku pa rajonu un jo īpaši pa pāris stāvlaukumiem. Jāatzīst, ka lielisks veids kā atpūsties! Sajūtas fantastiskas! Jo īpaši U-turns, kaut gan arī uz taisna un pietiekoši plaša ceļa varēja izērsties. Tiešām lieliski! Ir pat doma rītvakar savākties uz tādu kā kopististiskāku vizināšanos. Tas būtu jauki… Btw, pie Maximas redzēju lielisku skatu: divi bembji un divi folksvāgeni nostājušies blakus. Viens izmet riņķīti pa stāvlaukumu – nostājas vietā. Brauc nākamais. Feina sistēma. 🙂 Un tagad ar priecīgu sirdi došos gulēt.

P.S. Atceramies uz ceļa ievērot lielāku distanci un pigorus taisīt tikai tur, kur citi un citiem netraucē un pašiem arī nevar noskādēt. Braucam droši uz koplietošanas ceļiem!

P.P.S. Rīt piektdiena…